Kā lai ietaupīt siltumu?

Šis ir sakramentāls jautājums seko līdzi cilvēcei visā tās vēsturē un nevar teikt, ka pēdējo dažu tūkstošu gadu garumā tas būtu zaudējis savu aktualitāti.

Kam nepieciešama siltumizolācija?

Tamdēļ, ka lai ietaupīt un saglabāt gan naudu, gan dabu – nākas siltināt ēkas neatkarīgi no to priekšraksta (dzīvojamās, administratīvās vai rūpnieciskās). Pie tam, moderna siltināšana bez savas tiešās darbības veicina virkni pozitīvo „blakusparādību”: laba prettrokšņa un vibroizolācija, stingrs pamats apdares darbu veikšanai un siltināmo konstrukciju darbības laika pagarināšana.
Tomēr, siltināšana nav tik vienkāršs uzdevums kā tas var izlikties. Kļūda siltuma taupīšanas lietā var izmaksāt dārgi gan tiešā nozīmē, gan netiešā. Nekorekti aprēķini un mēģinājums ietaupīt uz siltuma rēķina (iegādājoties lētākus materiālus) – mājās tāpat būs vēsi un neērti. Rezultātā jāsiltina no jauna – kam nepieciešams papildus finansējums, laiks, spēki un līdzekļi.
Lai pareizi izvēlētos siltumizolācijas materiālu jāzina ko mēs vēlamies panākt un kādiem nolūkiem tā ir nepieciešama. Tādēļ apstāsimies īsumā pie dažiem terminiem un galvenajām siltumizolācijas prasībām.


Kādai ir jābūt siltumizolācijai?

Vēršoties pie normatīviem, siltumizolācijas materiāli tiek klasificēti pēc dažām iezīmēm. Primārais pircējam ir izejvielas veids, izturīguma raksturojumi, siltuma vadāmība un degtspēja. Izejvielas veids ir tas, no kā tiek izgatavota siltumizolācija.
Pirmajā skatā visus siltumizolācijas materiālus var sadalīt organiskos un neorganiskos.
Labā izturīguma raksturojumi nozīmē siltinātāja ekspluatācijas drošību un tā spēju noturēt noteiktu formu. Tie ietver sevī veselu virkni rādītāju, proti, saspiešanas un izstiepšanas izturīgumu, kā arī noslāņošanās izturīgumu.
 

• Siltuma vadāmība - galvenā siltumizolācijas īpašība. Tā nozīmē, ka materiālam jā nodrošina pieprasāma pretestība siltuma pārvadei ar minimālo nesošo konstrukcijas biezumu. Jo mazākā siltuma vadāmība, jo labākā ir siltuma izolācija. Siltuma vadāmības koeficients izolējošiem materiāliem nedrīkst pārsniegt 0,04-0,06 W/(m*K).

Siltuma izolācija degtspēju jāvērtē drošības nodrošināšanas ziņā. Ja materiāls uztur degšanu vai sakarsējot izdala kaitīgās vielas – tas drīkst būt izmantots ar nosacījumiem. Kopumā ugunsdrošības prasības tiek nosakāmi „Ēku ugunsdrošība” noteikumos.
Bez šiem raksturojumiem ir vērts atzīmēt tvaikcaurlaidību, materiāla blīvumu, kā arī ūdensizturību, hidrofobitāti un ekoloģitāti.
 

• Tvaikcaurlaidība – materiāla spēja „elpot”, tātad brīvi izlaist ūdens tvaiku. Ja siltinātājā tika ūdens - tā ekspluatācijas īpašības strauji pasliktinās un savas funkcijas tas nepilda.
• Blīvums – raksturo noslogojumu no siltuma izolācijas masas uz ēkas konstrukciju, nedrīkst pārsniegt 185-200 kg/m3.
  Ūdensizturīgums – nepieciešama kvalitāte, it īpaši mūsu aukstajā un lietainā klimatā. Ūdensizturīgs siltinātājs ķīmiski nemijiedarbojas ar mitrumu, saglabājot savas īpašības.
• Hidrofobitāte – materiāla spēja atgrūst mitrumu. Citādi runājot, siltuma izolācija nedrīkst uzsūkt mitrumu. It īpaši tas ir svarīgs šķiedras materiāliem.
• Ekoloģitāte – saprotama prasība. Tā kā cilvēks pastāvīgi atrodas telpās, kuras tā vai citādi apdarinātas ar siltuma izolāciju – ir svarīgi, lai tā būtu bioloģiski neitrālā (no vienas puses) un lai tā nav toksisko izdalījumu avots (no otrās puses).
   

Kur nepieciešama siltuma izolācija?

Pēc jauno būvniecības normu ieviešanas, vienlaikus pastiprinot siltuma taupīšanas prasības – kvalitatīvās siltuma izolācijas korekta pielietošana kļuva nenoliedzami nepieciešama. Šodien būvniecībā izmanto mūsdienīgus materiālus un tehnoloģijas, kas ļauj ietaupīt siltumu efektīvāk. Piemēram, viegla betona un dzelzsbetonu paneļu trīskāršās konstrukcijas, kā arī ķieģeļi ar obligātu vidējo siltuma izolācijas slāni; bez tam, ēku fasādes siltināšanas daudzslāņu sistēmas – ventilējamas fasādes un „slapja” tipa sistēmas.
Jāatzīmē, ka apsiltināt var praktiski visu gan būvējamā ēkā, gan jau uzbūvētajā – no fundamenta līdz jumtam.


Sienas

Jau uzbūvētajās ēkās izmanto iekšējo siltināšanu, kaut gan siltumtehnikas viedokļa tas nav labākais variants. Proti, šajā gadījumā, bez lietderīgās platības samazināšanas, mitrums, kas neaizbēgami veidojas dzīvojamā telpā sāk kondensēties sienas aukstākajā daļā – tātad zem siltumizolācijas. Rezultātā sienas kļūst mitrākās, kas negatīvi atspoguļojas uz telpu iekšējas apdares un uz šajās telpās esošo cilvēku veselības.
 

Jumta segums.

Vērsīsimies jumta segumam. Ir zināms, ka caur to pazūd līdz 20% siltuma. Slīpa jumta siltināšana kā galvenā konstruktīvā risinājuma privātajā būvniecībā – apgrūtināta ar to, ka jumta seguma konstrukcijās biežāk tiek izmantotas degoši vai ugunsnedroši materiāli (koks, tērauds vai alumīnijs). Tādējādi, lai minimizētu ugunsgrēka sekas ir nepieciešams pielietot siltuma izolāciju.
Tāpat ir ļoti svarīgi, lai siltinātājs brīvi izlaistu ūdens tvaiku, bet nebūtu higroskopisks (neuzņem mitrumu no atmosfēras), jo palielinoties materiāla mitrumam uz 5% - tā siltumizolācijas spēja pazeminās gandrīz divkārt.


 

Pagrabtelpa.

Pēdējā laikā pagrabtelpas arvien biežāk tiek izmantotas kā palīgtelpas, darbnīcas u.c. Padarīt pagrabtelpu un cokola stāvu par dzīvojamo telpu ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka visām ēkas daļām, kuras kontaktē ar gruntu ir pietiekami bieza siltuma izolācija. Ja pie fundamenta likšanas netika veikta pilna ārējā hidro- un siltumizolācija ēkas perimetrā pēc shēmas „grunts, hidroizolācija, siltumizolācija, fundaments” – panākt pietiekamo mikroklimatu būs sarežģīti un dārgi.


Grīda.

Grīdas siltināšana lietderīgā tādēļ, ka siltumizolācijas slānim ir labas skaņas absorbēšanas spējas. Kā zināms, grīdu liek dažādi, tātad, izvēloties siltinātāju jāņem vērā grīdas konstrukcija. Grīdas likšanas bortos, siltinātāju liek starp tiem un tas nepārslogojas – tādēļ šajā gadījumā lietderīgāk izmantot akmens vates vieglas plītis. Ja tiek paredzēta cementa saites – lietderīgāk pielietot stingrākus siltumizolācijas materiālus.
Grīda un griesti vairākumā mājās saistīti vienkopus. Protams, griestus arī var siltināt. Klāt siltuma taupīšanai šajā gadījumā siltumizolācijai ir vēl viena svarīga loma – perfekts skaņa absorbētājs.


 

Objektīvā nepieciešamība
Rezumējot, varam atzīmēt, ka pagājušo gadsimtu gaitā cilvēks iemācījies cienīgi pretstaties bargā klimata izaicinājumiem un izstrādāja virkni vienkāršo nosacījumu, kuri jāievēro, lai dzīvot un strādāt komfortā. Viens no galvenajiem ir nežēlot līdzekļus kvalitatīvai siltumizolācijai. Visa investēta nauda atmaksāsies ātri un simtkārtīgi – komforts, konstrukciju darbības laika palielināšana, izdevumu samazināšana. Atzīmēsim, ka siltuma taupīšanas efektīva iekārtošana ļauj ietaupīt līdz 60% lietojamās siltumam enerģijas. Lai to panāktu nepieciešams izvēlēties optimālāko siltumizolācijas veidu. Nenoliedzami, šo darbu veikšanu var uzticēt tikai kvalificētiem speciālistiem – tad tas kļūtu mūžīguma un augsto ekspluatācijas īpašību apstiprinājums. Tad jau jautājums „kā lai ietaupīt siltumu...” vairs nebūs sakraments.